Motivācija vai disciplīna

Katrs no mums, uzsākot treniņus, plāno tos apmeklēt regulāri, diez vai atradīsies kāds, kurš, iegādājoties mēneša abonementu, plāno šajā laikā zālē parādīties vien pāris reizes. Taču ar apmeklējumu ne vienmēr iet tik labi, kā cerēts. Kas tad īsti nosaka to, cik centīgi mēs trenējamies?
Motivācija
Motivācija ir dzinulis, kas liek mums kaut ko darīt, iemesls, kāpēc atnāci uz zāli pirmo reizi. Ir svarīgi apzināties savu “kāpēc” un paturēt to prātā, jo tieši tā ir Tava galvenā motivācija. Un nav nozīmes, vai tas ir liels, vai mazs mērķis, vai vēlies ielīst pāris izmērus mazākās drēbēs, vai izdarīt visu iespējamo, lai saglabātu veselību līdz sirmam vecumam, vai vienkārši izlādēt dienas gaitā darbā uzkrāto stresu. Ikviens mērķis ir labs, jo tieši tas Tevi dzen uz priekšu. Jā, mērķi var mainīties, varbūt sākumā vēlējies notievēt, bet tagad tavs mērķis ir uzvarētāja sajūta pēc katra jaunā personīgā rekorda, kad pēc ilga un pacietīga darba esi pieveicis savu veco, vājāko “es”. Galvenais, apzinies, kas ir tas, ko tu gribi no treniņiem un reižu pa reizēm atgādini to sev.
Motivēt var arī dažādi ārējie faktori – draugs, ar ko kopā trenējies, treneru uzslavas, veselīga sacensība treniņu biedru starpā, kāds internetā noskatīts video, iedvesmojošs citāts vai tml. Lai gan tie brīžiem ļoti palīdz, tomēr uz šiem motivējošajiem faktoriem nevajadzētu paļauties. Video nesvīdis sporta zālē tavā vietā dienā, kad ārā būs lietains, un parīt, iespējams, par šo video būsi jau aizmirsis. Priecājies un esi pateicīgs par ārējiem motivātoriem, bet paļaujies uz sevi un saviem mērķiem.
Disciplīna
Tomēr, lai cik stipra būtu Tava motivācija, ikvienam ir labākas dienas un sliktākas dienas, apņēmīgākas un slinkākas. Būs dienas, kad viss liksies bezjēdzīgs, mērķi neaizsniedzami vai nevajadzīgi, slinkums pārāk liels un šķēršļu pārāk daudz. Būs dienas, kad ārā līs un uz treniņu negribēsies iet, TV rādīs kādu jauku filmu, vai darba kolēģi sauks uz laimīgo stundu reidu tuvākajos bāros. Tie ir brīži, kad mūsu motivācija ir sašķiebusies un paļauties uz to nevaram. Tādos brīžos mūs uz treniņu aiz matiem aizvilks tikai disciplīna – ieradums un apziņa, ka treniņu “bastot” nevar.
Ko nozīmē disciplīna? Tas nozīmē nemeklēt vieglāko ceļu. Tas nozīmē cienīt sevi un savus mērķus, un neatteikties no tiem, padodoties pirmajām grūtībām vai kārdinājumam. Tas nozīmē pacietību. Tas nozīmē veselo saprātu – apzināties, ka brīnumi nenotiks, un, ja ļausies “vājumam” vienreiz, tas var atkārtoties. Disciplīna nozīmē ievērot treniņprogrammu un klausīt trenera ieteikumiem. Tas nozīmē iespringt un plānot savu laiku, un atnākt uz treniņu agri no rīta, ja vakarā esi aizņemts kur citur. Disciplīna ir ieradums – tā ir apzināta izvēle, ka arī brīžos, kad kaut ko negribas, pieņemam vajadzīgo un pareizo lēmumu. Disciplīna ir tas, ko mēdz saukt par “smago darbu” – un, kā mēs zinām, panākumu atslēgas formula vēl joprojām nav mainījusies – 10% talanta un 90% smagais darbs.
Motivācijas un disciplīnas attiecības ir kā apburtais loks, bez motivācijas mēs netiksim pie disciplīnas un ieradumiem, bet disciplīnas rezultātā mēs sasniedzam savus mērķus, kas bieži vien mūs motivē arvien jauniem mērķiem. Nekas nesniedz lielāku gandarījumu, kā tas, ko esi sasniedzis smaga darba rezultātā.