Uzsākot treniņus, mēs progresējam ļoti strauji – katru dienu apgūstam jaunas kustības, personīgie rekordi tiek uzstādīti katru reizi, kad pieķeramies svaru stienim, mēs kļūstam slaidāki, esam labākajā formā, kā jebkad, mūs aizrauj ideja par treniņu formātu un draudzīgā kopiena, kurā esam nokļuvuši. Viss liekas brīnišķīgi. Tieši tāpēc sākums ir tik aizraujošs, taču agrāk vai vēlāk mēs iestrēgstam, personīgo rekordu nav, liekas, ka ne tikai neejam uz priekšu, bet pat kāpjamies atpakaļ, mēs esam nonākuši uz plato. Kāpēc tā notiek?
Vispirms pārliecināsimies, ka progresa apstāšanās iemesls nav kāds no šiem, ja ir, tad novērs to un progress pamazām atgriezīsies:
Slikts miegs, miega trūkums – muskuļi aug miegā, ja kārtīgi neizgulēsimies, nebūs spēka.
Pārtrenēšanās – cik cītīgi trenējamies, tik cītīgi jādod iespēja ķermenim atjaunoties, pie lielas slodzes jāpierod pamazām un regulāri jāieplāno rest day/week.
Neregulāri treniņi – ja trenēsimies mazāk nekā trīs reizes nedēļā, nodrošināsim, ka saglabājam esošo fizisko formu, uzlabojumi būs ļoti nelieli.
Slikts, neatbilstošs uzturs – ķermenim nepieciešamas pilnvērtīgas un kvalitatīvas barības vielas, lai tas attīstītos.
Lielākajai daļai no mums, uzsākot treniņus, viss ir jauns, muskuļi to vien gaida, lai tiktu nodarbināti vismaz tik daudz, cik ģenētiski mums daba paredzējusi. Tieši sākuma posmā ģenētiskais potenciāls spēlē lielāko lomu – atlēts beidz strauji progresēt tad, kad ķermenis sasniedzis savu dabas doto minimumu, tādēļ vienam tas būs drusku vairāk nekā citam, taču tālākais progress ikvienam ir atkarīgs no pacietīga un pārdomāta darba.
Zaudēt straujo progresu ir psiholoģiski smagi. Iesācēja uzrāviens mūs ir pieradinājis pie rekordiem, mēs redzam, cik strauji progresē citi atlēti, kuri atrodas progresa fāzē, un nesaprotam, kas noticis ar mums. Sliktākais, ko var darīt, ir meklēt vainīgo un padoties, norakstīt to uz talanta trūkumu, programmu, treneriem vai sporta veidu kopumā, kā rezultātā atmest visam ar roku. Atcerēsimies, ka progresa plato piemeklē ikvienu atlētu, kurš regulāri trenējas un grib uzlabot rezultātus.
Kā to pārvarēt?
1) Domāt ar vēsu prātu. Atgādināsim sev, kāpēc mēs trenējamies, kāpēc mums patīk tieši šis sporta veids. Ne jau noteikts atkārtojumu skaits vai kilogrami ir galvenais iemesls. Jāapzinās, ka tālākais progress vairs nebūs tiks straujš kā sākumā, nākamie 5 kg pie personiskā rekorda prasīs laiku un pacietīgus treniņus.
2) Izkopt tehniku un uzlabot mobilitāti. Ja spēks vairs muskuļos neaug tik strauji, tas nenozīmē, ka nevar uzlaboties rezultāti. Šis ir īstais laiks piestrādāt pie dažādu vingrojumu tehniskā izpildījuma, jo laba tehnika palīdzēs gan pie personīgo rekordu uzstādīšanas, gan ikdienas wodā. Bieži vien tehniskam izpildījumam traucē mobilitātes ierobežojumi, tiesa gan, to labošana prasa laiku un pacietību, bet, ātrāk sākot, ātrāk arī tiksim pie rezultāta.
3) Pārskatīt mērķus. Varbūt esam sasnieguši līdz šim uzstādītos mērķus, varbūt esam uzstādījuši pārāk tālus, līdz ar to, negūstam gandarījumu ikdienā. Šis ir brīdis saprast, kas ir tas, ko esam atstājuši novārtā, un varbūt beidzot ir laiks pie tā vairāk piestrādāt, piemēram, iemācīties double unders vai tikt beidzot pie sava pirmā pull-up. Šis ir laiks, kad varam fokusēties uz kaut ko konkrētu.
4) Runāt. Runājiet ar treneri – treneris paskaidros, kas ar jums notiek, palīdzēs gan identificēt lietas, pie kā piestrādāt, gan ieteiks skaidru ceļu, kā to darīt. Runājiet ar citiem zāles biedriem, jūs noteikti neesat vienīgie, kuri saskārušies ar šo problēmu, tieši tam domāta zāles kopiena, lai atbalstītu vienam otru.
Progress ir viļņveidīgs, var diezgan droši apgalvot, ka šī nav pēdējā reize, kad atrodies uz plato, atceries, ka tas nav mūžīgs un priecājies par to, jau tas vien, ka tik tālu esi nokļuvis, liecina par atzinības vērtiem sasniegumiem.
