Pirms nedēļas skaidrojām, kas trenējoties notiek ar muskuļiem, rakstu lasi šeit – Kā aug spēks muskuļos?, bet šoreiz par tauku šūnām un sirdsdarbību.
Kardio treniņi un liekais svars
Nav noslēpums, ka liela daļa cilvēku sāk nodarboties ar sportu, lai zaudētu svaru. Lai gan pāris liekie kilogrami mums palīdz pacelt smagus svarus, tomēr tie sagādā grūtības tad, kad nepieciešama kardio izturība.
Kardio izturību mēra, nosakot, cik daudz skābekļa atlēts izmanto augstas intensitātes treniņa laikā (to sauc par VO2 max). Tavs ķermeņa svars ietekmē tavas spējas patērēt skābekli treniņa laikā, jo VO2 max ir skābekļa patēriņš litros uz vienu kilogramu (no ķermeņa svara) vienā minūtē (ml/kg/min). Svarīgi saprast, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot kardio izturību, ir atbrīvoties no pāris liekajiem kilogramiem – vieglāks ķermenis nozīmē mazāk “masas” muskuļiem, ko pārvietot treniņa laikā.
Runājot par svara zaudēšanu, ir arī svarīgi zināt, ka kardio slodzē tiek patērētas kalorijas tikai treniņa laikā. Turpretim, pēc augstas intensitātes treniņa tavs ķermenis turpinās aktīvi dedzināt kalorijas nākamās 24 stundas pēc treniņa. Paša treniņa laikā kalorijas tiek patērētas mazāk, bet kopumā, skatoties 24h laikā, ķermenis patērēs vairāk kalorijas, ja aizvadīts augstas intensitātes treniņu. Tāpēc kardio treniņi nebūs optimālākais variants, lai zaudētu svaru, bet tie noteikti ir vajadzīgi pilnvērtīgai ķermeņa veselībai un fiziskajai sagatavotībai.
WODa laikā ķermenis saņem enerģiju no dažādiem avotiem. Jo aerobāks ir treniņš, jo vairāk enerģijas tiek patērēts oksidatīvu mehānismu ceļā (mehānismi, kuros nepieciešams skābeklis – tiek dedzināta glukoze un tauki).
Tā kā ķermenis tiecas pēc stabilitātes, tas pielāgojas apstākļiem un slodzei ne tikai muskuļu spēka ziņā, bet arī kardio izturības ziņā, un pamazām notiek divas lietas:
1) Šūnas muskuļos pielāgojas uzņemt vairāk skābekļa no asinsrites, tādējādi nodrošinot tām iespēju veikt vairāk ķīmisko reakciju, kuru rezultātā ražot enerģiju;
2) ķermeņa kopējā spēja efektīvi pielietot skābekli uzlabojas – tas aizvien efektīvāk un vairāk izmanto skābekli enerģijas ražošanai treniņa laikā.
Arī sirds ir muskulis un, lai tas būtu stiprs, ir jātrenē. Šobrīd viens no biežākajiem nāves iemesliem ir tieši sirds un asinsvadu slimības. Slodzes dažādība funkcionālajos treniņos veicina sirds un asinsvadu sistēmas nostiprināšanos – tie mazina asinsspiedienu, stiprina sirds muskuļus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti un veselību ilgtermiņā.
Tieši funkcionālo treniņu vispusība ir tā, kas panāk līdzsvaru starp spēcīgiem muskuļiem un kardio kapacitāti, kas ir ķermeņa attīstībai un veselībai optimālākā treniņu pieeja, nodrošinot sabalansētu tā attīstību.
