Apsveicam Anitu ar godam nopelnīto mēneša atlēta titulu! 
Anita Muižniece, 35 gadi. Nāku no Rīgas.
Kopš bērnības ar periodiskiem pārtraukumiem esmu nodarbojusies ar sportu – bērnībā vieglatlētika, cīņas sports un klinšu kāpšana. Vēlāk sāku nodarboties ar Funkcionālo Fitnesu, pie kā atkal esmu atgriezusies. Interesē veselīgs dzīvesveids, veselīgas sabiedrības veidošana, izglītība, mūzika un māksla.
Kāds ir Tavs mīļākais vingrinājums un mīļākais ēdiens/”cheat meal”?
Ja nenāktos sadzīvot ar zilumiem, visticamāk, mīļākais vingrinājums būtu Clean, bet šodien laikam jāsaka, ka Snatches un Deadlifts. Mīļākais cheat meal droši vien būs kāda Lulu picas šķēle.
Cik ilgi trenējies OZO S&C un kā iesāki pie mums trenēties?
Sāku trenēties, manuprāt 2014. vai 2015.gadā, bet kopš 2018.gada bija pārtraukums gan veselības, gan saspringtā darba (kas nav nekāds attaisnojums) dēļ. Šobrīd “esmu atpakaļ” kopš pagājušā gada oktobra.
Kā OZO S&C ir mainījis tavu ikdienu?
Pirmkārt, tas ir milzīgs spēka rūdījums. Un ne tikai fiziskā ziņā. Tie ikdienas cīniņi ar pašas izdomātajiem “grūti”, “nevaru”, “negribu”, “labāk paslinkot” ir viens no spēcīgākajiem mentālajiem treniņiem, ko noteikti nedrīkst novērtēt par zemu. Protams, arī vizuālās pārmaiņas, fiziskā izturība, pašpārliecinātība ir nenovērtējamas. Tomēr šajā periodā es laikam vislielākās pārmaiņas izdzīvoju tieši savu attiecību ar ēdienu sakārtošanā. Vairs nebaidos no ēdiena, no ēdienreizēm, turklāt esmu pati sev pierādījusi, ka arī ēdot vairāk kā 1x dienā ir iespējams krietni uzlabot savu vizuālo izskatu. Lielākā atklāsme – ēdiens, ja pareizi lietots – ir draugs, nevis ienaidnieks.
Kāpēc izvēlies Funkcionālā Fitnesa treniņu metodiku un kāpēc tieši OZO?
Pirmkārt, daudzveidība katru dienu, katru nedēļu. Reti ir tādas reizes, kad jānodomā, ka šāds treniņš jau ir bijis. Ja ir daudzveidība – tātad nav garlaicības. 
Protams, man tiešām patīk svarcelšanas elementi, bet ne mazāk arī darbs ar sava ķermeņa svaru.
OZO, savukārt, tāpēc, ka tie ir “ manējie”. Cilvēki, ko pazīstu jau daudzus gadus. Vide, kas vienmēr ir bijusi draudzīga, atvērta un cieņpilna. Tāpat kā teicu pirms 6 gadiem, tā arī tagad – tā ir sava veida komūna, ko noteikti nevienā sporta zālē nevar iegūt.
Kas līdz šim ir tavs lielākais panākums, un kas ir tavs nākamais mērķis, ko vēlies sasniegt?
Nemitīgais un, manuprāt, straujais progress laikā kopš esmu atpakaļ, bet viens no lielākajiem pašas lepnumiem ir “Toes 2 bar” , ko nekad nevarēju izpildīt arī laikā, kad aktīvi trenējos pirms lielā pārtraukuma.
Ko tu ieteiktu tiem, kuri nav izmēģinājuši OZO treniņus, jo domā, ka tas būtu par grūtu vai nespētu izpildīt dotos vingrinājumus ?
Izpildīt var pilnīgi visu, jo katrs vingrinājums, katra kustība ir pielāgojama katra spējām. Jā, es nelecu “double unders”, bet aizstāju ar citiem vingrojumiem. Galvenais, manuprāt, ir nebaidīties iesākt, atnākt pirmo reizi uz treniņu un apzināties, ka viss, ko darām, ir tikai mums pašiem, nevis, lai kādam ko pierādītu. Ir jāsacenšas pašam ar sevi – ar to, kāds tu biji vakar!
Vai vari pateikt lasītājiem kādu interesantu sīkumu (ieradums, īpašība, nākotnes sapnis) par sevi?
Šad un tad gleznoju un komponēju melodijas, ko nevienam nespēlēju
